149. Ko Dievs ir darījis zināmu par dievišķo personu atšķirībām?
1 PAR MISI
Mūsu baznīca tiek nepatiesi apsūdzēta, ka tā atmetot misi. Taču mēs neesam atmetuši misi, bet svinam to visā godbijībā.
2 Mēs esam saglabājuši gandrīz visas ierastās ceremonijas, vienīgi vietām latīniskajiem dziedājumiem klāt ir nākušas vācu dziesmas, kas pievienotas ļaužu pamācīšanai.
3 Ceremoniju vienīgais uzdevums ir pamācīt vienkāršos cilvēkus.
4 Ne tikai Pāvils pavēl lietot draudzē ļaudīm saprotamu valodu (1.Kor.14:2-4), bet to prasa arī cilvēku likumi.
5 Mūsu ļaudis ir raduši, ka Sakramentu kopīgi bauda tikai tādi, kas ir uz to sagatavoti, un tas arī vairo godbijību un cieņu pret publisko dievkalpojumu ceremonijām.
6 Neviens netiek pielaists pie Sakramenta, ja iepriekš nav pārbaudīts un uzklausīts.
7 Ļaudis tiek arī mācīti par Sakramenta lielo vērtību un tā lietošanu, un to, cik daudz mierinājuma tas sniedz izbiedētām sirdsapziņām, lai tās mācās ticēt Dievam un izlūgties no Viņa visu labo.
8 Tāds dievkalpojums ir Dievam patīkams, un tāda Sakramenta lietošana vairo godbijību pret Dievu.
9 Tādēļ vis nešķiet, ka mise mūsu pretinieku vidū tiktu svinēta ar lielāku dievbijību nekā pie mums.
10 Bet ir gan zināms, cik ļoti visi goda vīri jau sen par to ir atklāti žēlojušies un vislielākā sūdzība ir tā, ka mises tiek apgānītas un izmantotas peļņas dēļ.
11 Tas nav noslēpums, ka šis negodīgais paradums - svinēt mises par naudu vai atalgojumu - plaši izplatījies visās baznīcās, un cik daudz tās tiek svinētas pretēji kanonu aizliegumam.
12 Bet Pāvils, teikdams: "Tad nu, kas necienīgi ēd Šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm" (1.Kor.11:27), nopietni brīdina tādus, kas necienīgi apietas ar Eiharistiju.
13 Kad mūsu mācītāji par šo grēku tika brīdināti, tad mūsu draudzēs atmeta privātās mises, jo gandrīz visas privātās mises notika peļņas dēļ.
14 Šie ļaunprātīgie izkropļojumi bija zināmi arī bīskapiem, un, ja viņi laikus tos būtu novērsuši, tad tagad būtu mazāk nesaskaņu.
15 Viņu līdzšinējās liekulības dēļ baznīcā ir iezagušies daudzi netikumi.
16 Tagad, kad jau ir par vēlu, viņi sāk žēloties par baznīcas nelaimēm, lai gan vienīgais šā posta cēlonis ir tās ļaunprātības, kas bija tik acīm redzamas, ka vairs nebija paciešamas.
17 Tagad par misi un Sakramentu ir radušās lielas nesaskaņas.
18 Varbūt pasaule saņem sodu par tik ilgu misu profanizāciju tādēļ, ka tie, kuri spēja un kuriem vajadzēja to novērst, tik ilgu laiku baznīcā to ir pieļāvuši.
19 Patiesi, Dekalogā ir rakstīts: "Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā." (2.Moz.20:7)
20 Šķiet, ka no pasaules sākuma neviena Dieva iedibināta lieta nekad nav tik nelietīgi izmantota peļņas gūšanai kā mise.
21 Turklāt vēl tika pievienots uzskats, kas bezgalīgi pavairoja privātās mises, proti, ka Kristus ar savām ciešanām ir gandarījis tikai par iedzimto grēku, tāpēc iedibinājis misi, kurā tiek upurēts par ikdienas pārkāpumiem - kā ikdienišķajiem grēkiem, tā arī nāves grēkiem.
22 No tā ir cēlies vispārējs viedoklis, ka noturēta mise dzēš dzīvo un mirušo grēkus tikai ar pašu tās noturēšanu (ex opere operato).
23 Turklāt sāka diskutēt, vai viena mise, kas noturēta par daudziem, ir tikpat iedarbīga kā mise, kas noturēta tikai vienam. Šāda prātošana galu galā radīja bezgalīgi lielu misu skaitu.
24 Par šādām aplamām iedomām mūsu teologi ir aizrādījuši, ka tās nesaskan ar Svētajiem Rakstiem un laupa godu Kristus ciešanām.
25 Jo Kristus ciešanas bija upuris un gandarījums ne tikai par iedzimto grēku, bet arī par visiem citiem grēkiem,
26 kā ir rakstīts Vēstulē ebrejiem: "Mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.
27 Jo ar vienu upuri Viņš uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti." (Ebr.10:10,14)
28 Tāpat Raksti mūs māca, ka Dieva priekšā topam attaisnoti caur ticību Kristum, kad ticam, ka grēki tiek piedoti Kristus dēļ.
29 Ja nu mise dzēš dzīvo un mirušo grēkus tikai ar ārēji veiktu darbu (ex opere operato), tad attaisnošana notiek caur mises noturēšanu, nevis caur ticību, bet Raksti to nepieļauj.
30 Turpretī Kristus pavēl: "To darait, Mani pieminēdami!" (Lk.22:19) Lūk, tādēļ mise ir iedibināta, lai tie, kas bauda Sakramentu, ticībā pieminētu, kādu labdarību viņi saņem caur Kristu, un tā iedrošinātu un iepriecinātu baiļu pilno sirdi.
31 Jo pieminēt Kristu nozīmē - pieminēt Viņa svētību un saprast, ka tā tiešām ir piedāvāta mums.
32 Turklāt nepietiek ar to, ka tikai piemin pašu notikumu, jo arī jūdi un bezdievīgie to var pieminēt.
33 Īsi sakot, mise ir noturama tādēļ, lai Sakraments tiktu pasniegts tiem, kuriem nepieciešams mierinājums, kā to saka Ambrozijs: "Tā kā es vienmēr grēkoju, man vienmēr ir vajadzīgas zāles."
34 Tā kā mise ir tāda dziedinoša Sakramenta baudīšana, tad pie mums tiek noturēta viena mise ik svētdienas un arī citās dienās, ja ir kādi, kas vēlētos baudīt Sakramentu, tas tiek pasniegts tur, kur ir tie, kas to lūdz.
35 Un tas nav jauns paradums baznīcā, jo baznīctēvi pirms Gregora, bieži runā par kopējām misēm, taču nepiemin privātās mises.
36 Hrizostoms raksta: "Katru dienu priesteris stāv pie altāra, citus pieņemdams pie Svētā Vakarēdiena, citus atturēdams."
37 Arī senajos kanonos ir skaidri redzams, ka kāds no priesteriem ir noturējis misi, bet pārējie prezbiteri un diakoni ir saņēmuši Tā Kunga miesu.
38 Tiešam, tāds ir Nīkajas koncila lēmums: "Pēc kārtas lai saņem Svēto Mielastu, pēc prezbiteriem arī diakoni no bīskapa vai prezbitera."
39 Un Pāvils par Svēto Mielastu pavēl citam uz citu gaidīt, lai notiktu kopīga piedalīšanās (1.Kor.11:33).
40 Īsi sakot, tā kā pie mums mise notiek pēc sena baznīcas parauga, pēc Svētajiem Rakstiem un baznīcas tēvu mācības, tad esam pārliecināti, ka to nevar nosodīt - visvairāk jau tādēļ, ka publiskās ceremonijas pa lielākai daļai ir saglabātas tādas, kādas tās bijušas agrāk. Tikai misu skaits ir atšķirīgs, jo lielo un acīm redzamo ļaunprātību dēļ, bez šaubām, bija nepieciešams misu skaitu samazināt.
41 Senos laikos pat tajās baznīcās, kurās dievkalpojumi notika visbiežāk, misi nesvinēja katru dienu, kā to liecina Historia Tripartita: "Bet Aleksandrijā trešdienā un piektdienā tiek lasīti Svētie Raksti un mācītāji tos izskaidro, un viss dievkalpojums notiek bez Svētā Vakarēdiena svinēšanas."
|
