133. Kā grēks ienāca pasaulē?
1 XII PAR CITIEM NOVIRZIENIEM (HERĒZĒM) UN SEKTĀM, KURAS NEKAD NAV PIEŅĒMUŠAS AUGSBURGAS TICĪBAS APLIECĪBU
Kas attiecas uz novirzieniem un sektām, kuras nekad nav turējušās pie Augsburgas ticības apliecības un par kurām šajā mūsu paskaidrojumā nav sniegtas noteiktas ziņas, kā anabaptisti (pārkristītāji),
2 švenkfeldieši, jaunie ariāņi un antitrinitārieši, kuru maldus vienprātīgi nosodījušas visas Augsburgas ticības apliecības baznīcas, tad - šajā paskaidrojumā neesam gribējuši tos īpaši aplūkot, jo Šoreiz esam centušies tikai atspēkot Romas baznīcas izdomātos apmelojumus, ka paši luterāņi neesot vienprātīgi.
3 Pēc tam - kad mūsu pretinieki ar nekaunīgu muti apgalvojuši un pa visu pasauli cēluši neslavu mūsu baznīcām un mācītājiem, sacīdami, ka nevarot atrast divus sludinātājus, kuri būtu vienprātīgi visos un ikvienā Augsburgas ticības apliecības artikulā, kā arī mūsu baznīcas un sludinātāji esot tik lielā mērā šķirti un atrauti viens no otra, ka paši vairs nezinot, kas īsti ir Augsburgas ticības apliecība un tās pareizā izpratne, -
4 mēs savu kopīgo apliecību esam izteikuši ne tikai īsos vārdos vai jēdzienos, bet par visiem iepriekš minētajiem artikuliem, kuri apspriesti un apstrīdēti Augsburgas ticības apliecības teologu vidū,
5 esam gribējuši sniegt skaidru, saprotamu, noteiktu skaidrojumu, lai ikviens varētu redzēt, ka mēs to visu neesam vēlējušies ļaunprātīgi apslēpt vai aizklāt vai arī izlīgt tikai izskata pēc,
6 bet gan - palīdzēt šajā lietā ar pamatojumu un izteikt savus uzskatus tā, lai arī mūsu pretiniekiem pašiem būtu jāatzīst, ka visos šajos jautājumos paliekam pie pareizas, vienkāršas, dabiskas un tiešas Augsburgas ticības apliecības izpratnes; pie tās ar Dieva žēlastību arī vēlamies palikt pastāvīgi, līdz galam un, cik vien tas no mūsu kalpošanas atkarīgs, nebūt klusējoši vērotāji, ja kas tāds, kas ir pretrunā Augsburgas ticības apliecībai, tiktu ieviests mūsu baznīcās un skolās, kurās visvarenais Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs iecēlis mūs par skolotājiem un ganiem.
7 Bet, lai mums klusējot netiktu pierakstīti iepriekš minēto novirzienu un sektu maldi
8 (kas, atbilstoši šādu garu dabai, slepeni ielavījušies lielākoties tajās vietās un īpaši tajā laikā, kad svētā Evaņģēlija skaidrajam vārdam nav dota vieta, bet vīsi godīgie skolotāji un ticības apliecinātāji tikuši vajāti, pāvestības dziļā tumsība bijusi pie varas un nabaga vienkāršie cilvēki savā vientiesībā diemžēl pieņēmuši visu to, kas ticis nosaukts Evaņģēlija vārdā un nav nācis no pāvestības), mēs neesam pārstājuši liecināt pret tiem atklāti, visas kristietības priekšā, ka mums nav nekā kopīga ar viņu maldiem - vai to būtu daudz vai maz -, ka noraidām un nosodām tos visus kopā kā nepatiesus, ķecerīgus un pretējus svēto praviešu un apustuļu Rakstiem, kā arī mūsu kristīgajai, Dieva vārdā stingri pamatotajai Augsburgas ticības apliecībai.
9 ANABAPTISTU MALDI
Anabaptistu maldīgā, ķecerīgā mācība, kura nav paciešama un panesama ne baznīcā, ne valstī, ne arī mājās, māca:
10 1) ka mūsu taisnība Dieva priekšā pamatota ne vien Kristus paklausībā un nopelnā, bet arī mūsu atjaunošanās norisē un mūsu pašu dievbijībā, kurā mēs dzīvojam Dieva priekšā; un to viņi pa lielākai daļai pamato ar pašu sevišķajiem priekšrakstiem un pašizvēlētu garīgumu - kā jauna veida mūku dzīvi;
11 2) ka bērni, kuri nav kristīti, Dieva priekšā nav grēcinieki, bet ir taisni un nevainīgi, tādā kārtā viņi savā nevainībā top pestīti bez Kristības, kura viņiem nav nepieciešama. Līdz ar to viņi noliedz un atmet visu mācību par iedzimto grēku un visu, kas tai pieder;
12 3) ka bērni nav jākristī, līdz tie nāk pie saprašanas un var paši apliecināt savu ticību;
13 4) ka kristiešu bērni, tā kā tie dzimuši kristīgiem un ticīgiem vecākiem, arī bez un pirms Kristības ir svēti un ir Dieva bērni; šā iemesla dēļ bērnu Kristība netiek augsti godāta, nedz veicināta - pretēji izteiktajiem apsolījuma vārdiem, kas attiecas vienīgi uz tiem, kuri sargā Dieva derību un nenonicina to (1. Moz. 17:9);
14 5) ka tā nav īsti kristīga sapulce, nedz draudze, kurā vēl atrodami grēcinieki;
15 6) ka nav jāklausās, nedz jāapmeklē sprediķi tajos dievnamos, kuros iepriekš turētas pāvesta mises;
16 7) ka nav jāuztur nekāda saistība ar tiem baznīcas kalpotājiem, kuri sludina svēto Evaņģēliju saskaņā ar Augsburgas ticības apliecību un nosoda anabaptistu maldus, ka nav jākalpo vai jāstrādā kopā ar viņiem nevienā lietā, bet gan jāvairās un jābēg no tiem kā no Dieva vārda sagrozītajiem;
17 8) ka saskaņā ar Jauno Derību valdība nav dievbijīga kārta;
18 9) ka kristīgs cilvēks nevar ar labu, neievainotu sirdsapziņu pildīt valdības amatu;
19 10) ka kristietis nevar, nekaitējot savai sirdsapziņai, vajadzības gadījumā izmantot valdības amatu pret ļaunajiem, nedz arī padotie drīkst atsaukties uz šā amata varu;
20 11) ka kristietis nevar ar labu sirdsapziņu zvērēt tiesas priekšā, nedz ar zvērestu apliecināt uzticību savas zemes valdniekam vai valdnieka pēctecim;
21 12) ka valdība nevar ar neievainotu sirdsapziņu sodīt ļaundarus ar nāvessodu;
22 13) ka kristietis nevar ar labu sirdsapziņu iemantot vai paturēt jebkādu savu īpašumu, bet viņa pienākums ir nodot to draudzei (draudzes kopējā kasē);
23 14) ka kristietis nevar ar labu sirdsapziņu būt viesnīcnieks, tirgotājs vai amatnieks;
24 15) ka laulātie var šķirties ticības dēļ, atstāt viens otru un salaulāties ar kādu citu, kas ir vienā ticībā ar viņu;
25 16) ka Kristus savu miesu un asinis nav saņēmis no Jaunavas Marijas, bet atnesis līdz no Debesīm;
26 17) ka Viņš pēc būtības nav patiess Dievs, bet tikai apveltīts ar vairāk un augstākām dāvanām un godību nekā citi cilvēki.
27 Un vēl cīti līdzīgi artikuli; viņi paši sadalījušies daudzās grupās, no kuram vienai ir vairāk, citai mazāk maldu, tā ka visa viņu sekta pamatā nav nekas cits ka jauna mūku kārta.
28 ŠVENKFELDIEŠU MALDĪGIE ARTIKULI
Tāpat arī noraidām švenkfeldiešu apgalvojumus:
29 1) ka valdošā Debesu Ķēniņa Kristus atziņas nav visiem tiem, kuri uzlūko Kristu pēc miesas jeb Viņa pieņemtās cilvēcības par radītu būtni, un kuri domā, ka Kristus miesa caur paaugstināšanu pieņēmusi visas dievišķās īpašības, tā ka pēc varenības, spēka, godības un varas tā kļuvusi pilnībā līdzīga Tēvam un mūžīgajam Vārdam, tās būtības stāvoklī un pakāpē, un kuri uzskata, ka Kristū ir šī abu Viņa dabu vienādā būtība, īpašības, griba un godība un ka Kristus miesa pieder Svētās Trīsvienības būtībai;
30 2) ka baznīcas dievkalpojums, pasludinātais un uzklausītais Vārds nav līdzeklis, caur kuru Dievs Svētais Gars māca cilvēkus, rada viņos pestījošo Kristus atziņu, atgriešanos, grēku nožēlu, ticību un jaunu paklausību;
31 3) ka Kristības ūdens nav līdzeklis, ar kuru Dievs Tas Kungs apzīmogo dievbērnību un rada atdzimšanu;
32 4) ka maize un vīns Svētajā Vakarēdienā nav līdzekli, ar kuriem Kristus izdala savu miesu un asinīs;
33 5) ka kristīgs cilvēks, kas patiesi atdzimis caur Dieva Garu, spēj turēt un piepildīt Dieva bauslību šajā dzīvē;
34 6) ka draudze, kurā nenotiek atklāta izslēgšana vai netiek ievērots noteikts izslēgšanas process no draudzes, nav īsta kristīga draudze;
35 7) ka baznīcas kalpotājs, kas pats personiski nav patiesi atjaunots, taisns un dievbijīgs, nevar mācīt citus cilvēkus vai sniegt īstus, patiesus sakramentus.
36 JAUNO ARIĀŅU MALDĪGIE ARTIKULI
Tāpat noraidām, kad jaunie ariāņi māca, ka Kristus pēc būtības, pēc dabas nav patiess Dievs, kuram viena mūžīga, dievišķa būtība ar Dievu Tēvu, bet - Viņš tikai rotāts ar dievišķu godību līdzas Dievam Tēvam.
37 JAUNO ANTITRINITĀRIEŠU MALDĪGIE ARTIKULI
1) Noraidām to, ka daži antitrinitārieši neatzīst un nosoda senos, uzticamos simbolus - Nicaenum un Athanasianum (Nīkajas ticības apliecību un Atanasija ticības apliecību) -, mācīdami, ka nepastāv viena mūžīga, dievišķa Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara būtība; bet, kā ir trīs atšķirīgas personas - Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars -, tā arī katrai no šīm personām ir sava atšķirīga, no citām personām nošķirta būtība, tomēr tās visas trīs (kā trīs atšķirīgi un savā būtībā nošķirti cilvēki) ir līdzīgas savā spēkā, gudrībā, varenībā un godībā vai arī - nevienādas savā būtībā un īpašībās;
38 2) ka vienīgi Tēvs ir patiess Dievs.
39 Šos un tiem līdzīgus artikulus līdz ar visu, kas tiem vēl būtu pievienojams un no tiem secināms, mēs noraidām un nosodām kā nepatiesus, maldīgus, ķecerīgus, kā tādus, kuri ir pretrunā Dieva vārdam, trijiem simboliem, Augsburgas ticības apliecībai un Apoloģijai, Šmalkaldes artikuliem un M. Lutera Lielajam katehismam un Mazajam katehismam. No šiem maldīgajiem artikuliem visiem dievbijīgiem kristiešiem, kuriem dārga viņu dvēseļu pestīšana un svētlaime, nepieciešams sargāties.
40 Tādēļ mēs Dieva vaiga un visas kristietības priekšā pašlaik dzīvojošajiem un tiem, kuri nāks pēc mums, gribam apliecināt (atklāti un svinīgi paziņot) , ka šis paziņojums visos minētajos un izskaidrotajos strīdīgajos artikulos - un nekas cits - ir mūsu ticība, mācība un apliecība, kurā mēs Dieva žēlastības dēļ gribam drošu sirdi stāties Jēzus Kristus soģa krēsla priekšā, tāpat arī nerakstīsim un nerunāsim neko tādu, kas būtu pretrunā šim paziņojumam - ne slepeni, ne atklāti, bet gan ar Dieva žēlastību domājam pie tā palikt:
to esam apdomīgi, dievbijībā un, Dievu pielūgdami, ar savām rokām parakstījuši.
|
